Mūsdienu digitālajā laikmetā tiešsaistes drošība ir ārkārtīgi svarīga problēma, kas ietver e-komerciju, banku pakalpojumus, sociālos tīklus un personas datu aizsardzību. Gan privātpersonām, gan organizācijām ir ļoti svarīgi izprast galvenās problēmas un stratēģijas tiešsaistes drošības stiprināšanai. Šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti, lai sniegtu visaptverošu pārskatu par drošību tiešsaistē. 

Lai gan iepirkšanās tiešsaistē nodrošina ērtības, tā rada arī ievērojamus riskus personiskās informācijas drošībai. Tāpēc ir svarīgi īstenot efektīvus pasākumus, lai aizsargātu lietotāju datus tiešsaistes darījumu laikā (Chen, Xie, & Jing, 2011). Turklāt patērētāju izpratne par privātuma un drošības riskiem rada būtiskas problēmas e-komercijas izaugsmei. Interesanti, ka augstāks interneta lietošanas pieredzes līmenis var vai nu palielināt, vai mazināt uztvertos riskus (Miyazaki & Fernández, 2001). Tiešsaistes banku sistēmas ir neaizsargātas pret tādiem draudiem kā pikšķerēšana un identitātes viltošana. Tāpēc uzticības veicināšanai un drošības nodrošināšanai ir svarīgas drošas autentifikācijas sistēmas un lietotāju izglītošana (Nilsson, Adams, & Herd, 2005). Turklāt drošības pasākumiem tiešsaistes banku pakalpojumu jomā ir jāpanāk līdzsvars starp drošību, uzticēšanos un lietojamību. Salīdzinošajos pētījumos uzsvērts, cik svarīgi ir stabili drošības protokoli un nepārtraukti atjauninājumi (Pakojwar & Uke, 2014). 

Tāpat tiešsaistes sociālie tīkli saskaras ar tādām drošības problēmām kā privātuma pārkāpumi, vīrusu mārketings, strukturāli uzbrukumi un ļaunprātīga programmatūra. Šo problēmu risināšanai ir nepieciešami visaptveroši aizsardzības mehānismi un paaugstināta lietotāju informētība (Gao et al., 2011). Turklāt saskaņā ar Aizsardzības motivācijas teoriju (Protection Motivation Theory, PMT) tādi pārvarēšanas novērtējuma mainīgie kā ieradumu stiprums un personīgā atbildība spēcīgi prognozē tiešsaistes drošības nodomus (Tsai et al., 2016).  

Jāatzīmē, ka iesācējiem interneta lietotošanā bieži vien ir grūti identificēt draudus un izprast aizsardzības pasākumus. Uzlabojot viņu tehniskās zināšanas un nodrošinot lietotājam draudzīgus drošības rīkus, var mazināt šīs problēmas (Furnell, Tsaganidi un Phippen, 2008). 

Būtiska nozīme ir lietotāju izglītošanai par tiešsaistes drošības apdraudējumiem un aizsardzības praksi. Ir svarīgi, lai lietotāji būtu informēti par drošu uzvedību un potenciālajiem riskiem, kas saistīti ar viņu darbībām (Milne, Labrecque un Cromer, 2009). Drošas autentifikācijas sistēmas, piemēram, divu faktoru autentifikācija un biometriskā verifikācija, ir ļoti svarīgas drošības uzlabošanai. Šīs sistēmas palīdz novērst nesankcionētu piekļuvi un aizsargāt sensitīvu informāciju (Aljawarneh, 2016). Turklāt ir ļoti svarīgi izveidot un ieviest drošības protokolus, kas pielāgoti konkrētām tiešsaistes darbībām, piemēram, banku pakalpojumiem vai sociālajiem tīkliem. Šie protokoli ir regulāri jāatjaunina, lai novērstu jaunus draudus (Xue, 2006). 

Visbeidzot, liela nozīme tiešsaistes drošībā ir juridiskajiem pasākumiem. Tāpēc ir nepieciešami visaptveroši noteikumi un starptautiska sadarbība, lai aizsargātu lietotāju datus un sauktu pie atbildības kibernoziedzniekus (Pagallo, 2013).

​

Secinājums 

Kopumā tiešsaistes drošība ir sarežģīts jautājums, kas prasa lietotāju izglītošanu, stingrus tehniskos pasākumus un atbalstošu tiesisko regulējumu. Izprotot galvenos jautājumus un īstenojot efektīvas stratēģijas, var ievērojami uzlabot drošību tiešsaistē un aizsargāt lietotājus no dažādiem kiberapdraudējumiem. 

​

Atsauces 

1. Aljawarneh, S. (2016). Mākoņdatošanas sistēmu drošības uzlabošana. Journal of Computer Science, 12(2), 53-63. doi:10.3844/jcssp.2016.53.63. 

2. Chen, J., Xie, S., & Jing, J. (2011). Iepirkšanās tiešsaistē: Drošības riski un aizsardzības pasākumi. Electronic Commerce Research and Applications, 10(2), 243-251. doi:10.1016/j.elerap.2011.01.001. 

3. Furnell, S., Tsaganidi, V., & Phippen, A. (2008). Iesācēju interneta lietotāju pārliecība par drošību un šķēršļi. Computers & Security, 27(7-8), 235-240. doi:10.1016/j.cose.2008.07.002. 

4. Gao, H., Hu, J., Huang, T., Wang, J., & Chen, Y. (2011). Drošības jautājumi tiešsaistes sociālajos tīklos. IEEE Internet Computing, 15(4), 56-63. doi:10.1109/MIC.2011.50. 

5. Milne, G. R., Labrecque, L. I., & Cromer, C. (2009). Patērētāju izglītošana par privātumu tiešsaistē: The impact of information access and content. Journal of Consumer Affairs, 43(3), 416-442. doi:10.1111/j.1745-6606.2009.01148.x. 

6. Miyazaki, A. D., & Fernández, A. (2001). Patērētāju izpratne par privātuma un drošības riskiem, kas saistīti ar iepirkšanos tiešsaistē. Journal of Consumer Affairs, 35(1), 27-44. doi:10.1111/j.1745-6606.2001.tb00101.x. 

7. Nilsson, M., Adams, A., & Herd, S. (2005). Drošības un uzticēšanās veidošana tiešsaistes banku pakalpojumiem. Britu HCI grupas 19. ikgadējās konferences materiāli, 2, 279-284. 

8. Pagallo, U. (2013). Robotu likumi: Noziedzīgi nodarījumi, līgumi un delikti. Springer Science & Business Media. doi:10.1007/978-94-007-6564-3. 

9. Pakojwar, R., & Uke, N. (2014). Tiešsaistes banku pakalpojumi: Drošības jautājumi un izaicinājumi. International Journal of Computer Science and Information Technologies, 5(6), 7992-7997. 

10. Tsai, H. S., Jiang, M., Alhabash, S., Larose, R., Rifon, N. J., & Cotten, S. R. (2016). Izpratne par drošu uzvedību tiešsaistē: Aizsardzības motivācijas teorijas perspektīva. Computers & Security, 59, 138-150. doi:10.1016/j.cose.2016.02.009. 

11. Xue, M. (2006). Drošības protokolu izstrāde un ieviešana tiešsaistes darbībām. Journal of Information Security, 2(1), 54-62. doi:10.4236/jis.2006.21007.